Saules paneļu stiprinājumi ir alumīnija sliedes un āķi, skavas vai pamatnes, kas paneli tur pie jumta divdesmit piecus gadus. Katram segumam vajag savu risinājumu: dakstiņiem āķus, kas balstās uz spārēm, skārdam skavas pie falces vai stiprinājumu tieši loksnē, plakanam jumtam balastu vai piestiprinātu rāmi. Šīfera jumts ir atsevišķs gadījums, jo vecākās mājās tas bieži satur azbestu.
Ko stiprinājums patiesībā dara
Panelis pats ir viegls. Problēma nav tā svars, bet tas, kas notiek ar to ziemā un vētrā.
Sniegs spiež paneli uz leju, vējš to cenšas norāvēt no jumta, un abi spēki iet caur stiprinājumu uz jumta konstrukciju. Ja stiprinājums ir pareizs, slodze nonāk spārēs vai nesošajā loksnē. Ja nē, to nes segums, kas tam nav domāts.
Tāpēc stiprinājumu nevar izvēlēties pēc kataloga cenas. To izvēlas pēc seguma, jumta konstrukcijas un vietas, kur māja stāv.
Dakstiņu jumts: āķis nedrīkst balstīties uz dakstiņa
Dakstiņu jumtam izmanto āķus, kas pieskrūvēti spārei vai latai zem seguma un iznāk starp dakstiņiem. Dakstiņš tikai pārklāj vietu, kur āķis iziet ārā.
Biežākā kļūda ir āķis, kas guļ uz dakstiņa. Sniega slodze tad spiež tieši uz to, un ar laiku dakstiņš ieplaisā. Ūdens zem tā tek gadiem, pirms kāds to pamana iekšpusē.
Pareizi uzstādot, zem āķa dakstiņu bieži nedaudz apstrādā vai nomaina ar speciālu, lai āķis tam nepieskartos.
Skārda jumts: labākais caurums ir tas, kura nav
Falcētam skārda jumtam izmanto skavas, kas piestiprinās pie falces jeb paceltās šuves. Segumā nav jāurbj neviens caurums.
Trapecveida loksnei un vienkāršam skārdam stiprinājumu skrūvē tieši loksnē vai caur to latās. Tur katrs urbums ir vieta, kur var ietecēt ūdens, tāpēc blīvējumam jābūt paredzētam tieši šim segumam un UV starojumam.
Arī materiāls ir svarīgs. Alumīnijs un nerūsējošais tērauds Latvijas mitrumā kalpo ilgāk nekā cinkots tērauds, un skrūves nedrīkst būt vājākā vieta visā sistēmā.
Šīferis: vispirms jāsaprot, kas tas ir
Vecākās Latvijas mājās šīferis visbiežāk ir azbestcements. Kamēr tas stāv neaiztikts, tas neko neizdala. Urbjot, griežot vai lauzot, gaisā nonāk azbesta šķiedras.
Darbu ar azbestu regulē MK noteikumi Nr. 852 "Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu". Tie prasa, lai pirms darbiem tiktu noskaidrots, vai materiāls satur azbestu, un lai darbs būtu atbilstoši plānots.
Otra problēma ir vecums. Šīfera loksne, kas uz jumta jau stāv trīsdesmit gadus, ir trausla, un paneļu dzīves ilgums ir vēl divdesmit pieci gadi.
Tāpēc uz veca šīfera jumta mēs visbiežāk iesakām vispirms mainīt segumu. Paneļu noņemšana un uzlikšana atpakaļ pēc dažiem gadiem maksā vairāk nekā seguma nomaiņa tukšā jumtā, un valsts atbalsts jumta remontu nesedz.
Ja jumts nav maināms, alternatīva var būt sistēma uz zemes.
Plakans jumts: svars vai skrūves
Plakanam jumtam ir divi ceļi. Pirmais ir balasta sistēma: rāmis ar paneļiem, ko pie jumta tur svars, piemēram, betona bloki, bez neviena urbuma hidroizolācijā.
Balasts gan nozīmē papildu svaru. Pirms tā izvēles jāpārbauda, vai jumta konstrukcija to nes, un vecākām rūpnīcu un noliktavu ēkām atbilde ne vienmēr ir "jā".
Otrais ceļš ir rāmis, kas piestiprināts pie nesošās konstrukcijas. Tas ir vieglāks, bet katrs stiprinājuma punkts caur hidroizolāciju jānoblīvē tā, lai tas nebūtu nākamā jumta remonta iemesls.
Abos gadījumos plakanā jumtā paneļus parasti liek slīpi, un tad tie kļūst par buru. Jo augstāks slīpums, jo lielāka vēja slodze.
Kas rēķina sniega un vēja slodzi
Paneļi paši tiek testēti uz slodzi, kas pārsniedz Latvijā iespējamo sniega segu. Reālais risks parasti nav panelis, bet stiprinājums, kas izvēlēts nepareizi.
Slodzes rēķina projektētājs pēc Eirokodeksa slodžu standartiem (LVS EN 1991). Rezultāts nosaka, cik stiprinājuma punktu vajag un kādā attālumā tie liekami. Pie jumta malām un stūriem vēja slodze ir lielāka nekā jumta vidū.
Ja piedāvājumā stiprinājumi ir viena rindiņa bez modeļa, materiāla un punktu skaita, to ir vērts pajautāt. Tieši šajā pozīcijā ietaupījums visbiežāk paliek neredzams līdz pirmajai nopietnajai ziemai.
Kā izskatās slikti uzstādīts stiprinājums
Latvijas televīzijas sižetā par neveiksmīgu uzstādīšanu bija redzama tieši šī vieta: kabelim jumtā izurbts caurums apmēram 10 reiz 10 līdz 15 reiz 15 centimetru, kas pēc tam vienkārši aizlīmēts ar līmlenti.
Stiprinājuma modelis tur neko nebūtu mainījis, vainīga bija darba kultūra. Taču piemērs labi parāda, kur jumts visbiežāk sāk tecēt: tur, kur kāds caur segumu ir izgājis un nav to pareizi aizvēris.
Lielākā daļa šādu kļūdu nav redzamas no zemes. Tās parādās pēc pāris ziemām kā mitrs plankums griestos.
Ko pajautāt uzstādītājam pirms līguma
- Kāds stiprinājuma modelis un materiāls paredzēts tieši manam segumam?
- Vai stiprinājums balstās uz spārēm vai nesošās loksnes, vai uz seguma?
- Cik ir urbumu segumā un ar ko tie tiks noblīvēti?
- Kas rēķinājis sniega un vēja slodzi, un vai to var redzēt rakstiski?
- Ja jumts ir šīfera: vai materiāls pārbaudīts uz azbestu, un ko jūs iesakāt darīt ar segumu?
- Kas sedz jumta bojājumus, ja tie parādās pēc uzstādīšanas?
Uz katru no šiem jautājumiem labam uzstādītājam ir konkrēta atbilde. Mūsu stiprinājumu montāžas instrukcijas pa jumta tipiem ir publiski pieejamas, un konstrukciju katram objektam saskaņojam projektēšanas laikā.
Neesi drošs, ko tavs jumts izturēs? Piesakies bezmaksas apsekošanai, un mēs apskatīsim segumu un konstrukciju, pirms kāds tajā urbj.
